Kukurūzas čūska / Pantherophis guttatus

Kukurūzas čūskas (Pantherophis guttatus) ir ieguvušas savu interesanto nosaukumu pavisam vienkāršu iemeslu dēļ - tās bieži atrodamas kukurūzas laukos, kas medī tur esošās peles un žurkas, kuras kaitē kukurūzas labībai, tādēļ lauksaimnieku vidū tās ir visai cienītas. Dabā šīs čūskas ir sastopamas Amerikas Savienoto Valstu austrumos no Ņūdžersijas dienvidiem līdz Floridai, Luiziānā un Kentuki daļās. Visvairāk tie ir sastopami Floridā un citos dienvidaustrumu štatos. Tās dzīvo mežos, akmeņainās kalnu nogāzēs, pļavās un labības laukos.

Sava draudzīgā rakstura dēļ tās ir kļuvušas par vienu no populārākajiem rāpuļu mājdzīvniekiem pasaulē. Sava salīdzinoši mazā izmēra dēļ tās ir viegli kopt un uzturēt, padarot tās par lieliskām iesācējiem. Kukurūzas čūskas var izaugt līdz 2 metriem garas un dzīvot vairāk nekā 20 gadus pie pareiziem apstākļiem un kopšanas.

Ja esi izlēmis/-usi par čūskas iegādi, tad ir svarīgi parūpēties, lai pirms čūska ierodas jūsu mājā, terārijs būtu pareizi ierīkots un uzstādīts. Šādā veidā nodrošināsiet, lai čūska pēc iespējas ātrāk un vieglāk aklimatizētos savā jaunajā vidē, neapdraudot savu veselību.

Dzīves ilgums : 15 līdz 20 gadi

Terārijs

Pusaudžu kukurūzas čūskām, kuras ir līdz 80cm garas, ļoti piemērots būs terārijs izmērā 45Gx30Px30A, savukārt pieaugušām piemērotāks terārijs būs no 90Gx45Px45A jeb 182L terārijs. Labāk lai terārijs ir mazliet lielāks par čūsku, lai tam ir brīva vieta, kur izstiepties. Terārijam ir jābūt cieši noslēgtam ar regulējamām ventilācijas spraugām, jo tie pie pirmās izdevības labprāt centīsies izmukt.

Tāpat kā karaliskie pitoni, arī kukurūzas čūskas ir visai kautrīgi un mieru mīloši dzīvnieki, tādēļ, tās meklēs komfortu tumšā, nosegtā vietiņā, kas ir plašāk aprakstīts zemāk.

Siltums

Čūskas regulē savu ķermeņa temperatūru, pārvietojoties starp vēsākām un siltākām vietām. Kukurūzas čūska ir aukstasiņu dzīvnieks, tādēļ to veselība un izdzīvošana ir atkarīga no ārējā siltuma avota, kas tiem ir obligāti jānodrošina.

Siltumu terārijā nodrošina, uzstādot sildošo paklāju vienā korpusa galā zem terārija, lai čūska var izvēlēties sev vispiemērotāko temperatūru. Paklājam ir jānosedz aptuveni 1/3 no terārija platības. Ideāls temperatūras diapazons būtu no 35°C karstajā galā, un līdz 21°C vēsajā galā.

Iesakām katra terārija galā piestiprināt termometru, lai precīzāk sekotu līdzi temperatūrai terārijā. OBLIGĀTI ir jāiegādājas arī termostats, ko savieno ar sildošo paklāju, lai novērstu pārkaršanas vai aizdegšanos risku.

Svarīgi! Ja terārijs būs pārāk mazs, tajā nevarēs izveidot atbilstošu siltuma gradientu. Tāpat neizmantojiet sildošos akmeņus, jo tie ir bīstami, un tie nav funkcionāli – tie sasildīs tikai terārija korpusu, nevis apkārtējo gaisu. Ja gaisa temperatūra būs pārāk zema, t.i. no +22°C vai zemāk, čūska kļūs letarģiska, tā lēnāk sagremos pārtiku, vai sliktajā gadījumā to pārstās sagremot un pārstās ēst. Šī iemesla dēļ vitālie orgāni pārstās darboties, kas ir bīstami čūskas dzīvībai.

Mitrums

Kukurūzas čūskām nav īpašas prasības pēc augsta mitruma līmeņa terārijā. Ideālais mitruma līmenis būs no 40% līdz 50%. Šim mērķim www.Spiderzone.lv veikalā var iegādāties higrometru, ko var piestiprināt pie terārija stikla, lai ik reizi noteiktu precīzu mitruma līmeni terārijā.

Viegls veids, kā uzturēt nepieciešamo mitruma līmeni terārijā, ir palielināt vai samazināt ūdens trauka izmērus. Var arī reizi pāris dienās terārijā izsmidzināt nedaudz ūdens, taču ikdienas ūdens smidzināšana šīm čūskām nav nepieciešama.

Optimāls mitrums terārijā čūskai nodrošinās ātru un vieglu vecās ādas nomešanu, atvieglojot tā procesu.

Substrāts

Šīm čūskām ļoti patīk rakties substrātā, tādēļ tām būs nepieciešams vismaz 5cm dziļums. Tāpat kā pitoni, arī kukurūzas čūskas ir tīrību mīloši dzīvnieki, tādēļ ir svarīgi izvēlēties pareizo substrātu.

Substrātam ir jābūt ar noapaļotām frakcijām un bez putekļiem. No substrāta, kas izdala putekļus, var rasties respiratoriskās slimības, taču asas frakcijas, kā mulča, var sagriezt vēderu un pat kuņģi.

Jo poraināks substrāts, jo ilgāk tas uzturēs mitrumu terārijā. Iesakām izmantot apšu skaidas, kas tiek tirgotas eksotisko dzīvnieku veikalos, tā nodrošinot arī to sterilitāti. Apšu skaidas ir viegli maināmas, un tās tiek atzītas par vislabāko substrāta veidu šajā hobijā.

Svarīgi! Ciedrs nav piemērots substrāta veids, jo ciedrs ir toksisks visām čūskām.

Tīrīšana

Netīrā vieta substrātā ir jāizņem, ko līdz tas tiek pamanīts. Savukārt visu substrātu nepieciešams mainīt 1x mēnesī, veicot arī terārija grīdas dezinfekciju ar atbilstošu, čūskām drošu līdzekli.

Paslēptuves

Kukurūzas čūskas jūtas daudz drošāk un mierīgāk, kad tām ir vietiņa, kur ieritināties un paslēpties. Savā tumšajā slēpnī tās pavadīs lielāko daļu no sava brīvā laika, tādēļ nepieciešams ierīkot slēptuvi, ar ieeju un izeju no vienas puses. Vēlams tādas ierīkot divās vietās – vienu siltajā un otru vēsajā pusē, lai čūska varētu izvēlēties, kur tai labpatiktu gulēt.

Ja čūskai nebūs kur paslēpties, tā būs nepārtrauktā stresā, kas sagādās ēšanas un gremošanas problēmas.

Terārijā var ierīkot dažādus kāpelēšanas elementus, kā dekoratīvo koku, mākslīgās lapas vai augus, un citus dekoratīvos elementus.

Apgaismojums

Kukurūzas čūskām parasti nav nepieciešams papildu apgaismojums terārijā. Ja jūsu istabā vai telpā jau ir dabīgā dienas gaisma, tas ir pietiekoši, lai nodrošinātu dabisko diennakts ciklu.

Taču, ja jūsu telpā ir tumšs vai nav apgaismojuma vispār, tad gan būs nepieciešams terāriju aprīkot ar papildu apgaismojumu (tam nav jābūt spilgtam), lai nodrošinātu dabisko diennakts ciklu. To var izdarīt, apgaismojumu pieslēdzot pie taimera – 12 stundas ieslēgts/izslēgts.

Dzirdināšana

Terārijā regulāri ir jābūt traukam ar tīru un svaigu ūdeni. Traukam ir jābūt salīdzinoši seklam, bet pietiekami lielam, lai čūska varētu tajā ielīst pilnībā, nenoslīkstot. Pirms tā grasīsies nomest veco ādu, tā labprāt iemērcēs visu ķermeni ūdens traukā, lai mīkstinātu veco ādu. Pieaugušai čūskai derēs dzeramā ūdens trauks līdz pat 1L.

Vecās ādas nomešana

Tāpat kā pitoni, arī kukurūzas čūskas atbrīvojas no vecās ādas ik pēc 4 līdz 6 nedēļām. Jaunas čūskas to dara biežāk nekā gados vecākas kukurūzas čūskas.

Pirms čūska grasīsies nomest veco ādu, varēs novērot sekojošas pazīmes:

1.    Vispirms kuņģis sāks iegūt rozā nokrāsu;

2.    Tad čūskas ādas krāsa zaudēs spilgtumu un āda var sākt lobīties.

3.    Visbeidzot čūskas acis kļūs pienainas un izskatīsies necaurspīdīgas, iegūstot zilu nokrāsu. Ar laiku acis kļūs dzidras, un no šī brīža tuvāko 36 stundu laikā varēsi novērot, kā čūska nomet veco ādu.

Parasti vecās ādas nomešana kukurūzas čūskām nesagādā problēmas, jo tām nav nepieciešams augsts mitruma līmenis apkārtējā vidē. Ja tomēr čūska veco ādu ir nometusi nepilnīgi, vai novērojat, ka ādas nomešana sagādā grūtības, ir vairākas lietas, ko jūs no savas puses varat darīt, lai šo procesu atvieglotu:

1.    Varat palielināt mitruma līmeni terārijā, pārvietojot ūdens trauku uz sildošo paklāju, lai ūdens izgarotu. Tāpat var samazināt ventilāciju terārijā, lai labāk saglabātu mitrumu tajā;

2.    Galējā nepieciešamības gadījumā varat čūsku uz 2 stundām novietot ļoti seklā ūdenī (maksimums 5mm dziļumā), lai vecā sausā āda atmirktu, un to būtu vieglāk nomest.

Svarīgi ir vienmēr čūsku pārbaudīt pēc ādas nomešanas, lai pārliecinātos, ka astes galā vai ap acīm nav palikusi vecā piekaltusī āda.


Barošana

Kukurūzas čūskas barošana ir visai pateicīga, jo tā neprasa dažādību ēdienkartē.

Jaunām un pusaudžu čūskām 1 reizi nedēļā, katru nedēļu, ir jādod pele, savukārt pieaugušas čūskas peli var ēst reizi 7 vai 14 dienās. Peles izmērs nedrīkst pārsniegt čūskas vēdera izmēru. Tas nozīmē, ka pelei ir jābūt tādā pašā lielumā kā čūskas ķermeņa lielākajai daļai. Ziemā tās var ēst retāk. Ja čūska nezaudē svaru un izskatās labi, tas nav pamats uztraukumam. Vari mēģināt barot pēc dažām dienām atkārtoti.

Čūskai kļūstot vecākai, ieteicams dot saldētu un pēc tam ūdenī atkausētu un uzsildītu peli. Tas tāpēc, ka ar vecumu čūska kļūst lēnāka, un dzīvs grauzējs tai var nodarīt nopietnus ievainojumus, čūsku sakožot.

Svarīgi! NEKAD neatstājiet dzīvu grauzēju kopā ar savu čūsku bez uzraudzības. Ja čūska sāk zaudēt svaru, aicinām sazināties ar Spiderzone.lv, lai gūtu padomus no pieredzējušiem čūskas audzētājiem vai sazināties ar veterinārārstu. Arī dažādos šī hobija forumos var gūt noderīgu informāciju un padomus.


Turēšana rokās

Šīs čūskas pārsvarā ir ļoti miermīlīgas un draudzīgas, taču nekad nevar izslēgt iespēju ar nevienu čūsku, ka čūska nemēģinās iekost, ja tā sajutīs ēdiena smaržu vai arī būs pakļauta stresam.

Cik bieži čūsku drīkst ņemt rokās un cik ilgi to var turēt? Īsā atbilde ir tāda - kamēr čūska nav aizkaitināta vai nemierīga, tikmēr to varat turēt rokās, taču ieteicams to nedarīt ilgāk par 20 minūtēm. Kā tika minēts, kukurūzas čūskas ir aukstasiņu dzīvnieki, tādēļ ārpus sava terārija, tā ķermenis pamazām atdziest. Tāpat, jo retāk ņemsit rokās savu čūsku, jo mazāk tā būs pieradināta, tādēļ iesakām to ņemt rokās vismaz 1 vai 2 reizes nedēļā.

Svarīgi! Nekad neņemt čūsku rokās vismaz 36 stundas pēc ēšanas, jo tas var izjaukt ēdiena gremošanu ciklu, liekot tām atvemt barību. Šāda rīcība var nākt par sliktu čūskai un turpmāk novest to pie ēšanas problēmām. Tāpat nav ieteicams čūsku aiztikt un ņemt rokās vecās ādas nomešanas laikā. Tas tādēļ, ka acīm kļūstot pienainām un blāvām, tās spēja redzēt ievērojami samazinās. Protams, šādā gadījumā čūska neredzēs savu apkārti, tādēļ tā var kļūt agresīvāka.