Pamataprūpe

PUTNU ZIRNEKLIS KĀ MĀJDZĪVNIEKS

Šajā straujajā attīstības laikmetā, kad cilvēki vairāk uzmanību pievērš sev, dzīvojot dinamisku dzīvi, mazāk laika var atvēlēt mājdzīvniekiem. Tā vietā, lai izvēlētos klasiskos mājdzīvniekus, kuri prasa daudz laika un finanšu mūsdienu cilvēki tiecās izvēlēties eksotiskos dzīvniekus ar mazākām uzturēšanas prasībām. 

Mūsdienu mājdzīvnieki ir putnu zirnekļi. Daži eksotiskie mājdzīvnieki ir izrādijušies katastrofāli to īpašniekiem, taču tarantuli ir izdevīgi gan cilvēkiem, gan pašiem tarantuliem. Par putnu zirnekļiem ir publicētas vairākas grāmatas un uzņemtas dokumentālās filmas parādot tos dabīgajā vidē. Šāda veida publikācijas ir izglītojušas un piesaistījušas cilvēku uzmanību, kas ir izraisījusi pietiekami lielu interesi, lai šos apbrīnojamos radījumus vēlētos iegādāties.

Tarantuliem ir mazas uzturēšanas prasības. Lielākā daļa no tiem ir izturīgi, jo dabā aug skarbas vides apstākļos, nav nepieciešamība pastāvīgi apmeklēt veterinārārstu, nav jāved pastaigāties, nav jāfrizē, tiem ir nepieciešama maz vieta, tie nesmird, neizdod skaņas, nepārnēsā cilvēkiem kaitīgas slimības. Ja tarantuls tiek pienācīgi aprūpēts tas sagādās prieku un sajūsmu vairāku gadu garumā.


PIRMAIS TARANTULS

Iegādājoties savu pirmo tarantulu pirmkārt ir jāizdomā kāda tipa tarantulu vēlaties iegādāties. Pastāv trīs tarantulu tipi: kāpelējošs (kokos dzīvojošs), sauszemes un alotājs. Pirmo tarantulu iesaku iegādāties kā sauszemes. 

Sauszemes tarantulu zirneklēni mēdz ierakties zemē, bet sasniedzot mazuļa/pusaudža izmēru tie paliek drošāki un vairāk ir redzami ārpus sava paslēpņa. 

Kāpelējošie tarantuli ir ļoti viltīgi, spēj lekt, apveltīti ar fantastisku ātrumu, mēdz teikt, ka tie teleportējas, jo pārvietojas ārpus cilvēka reakcijas robežām. 

Ja nevēlaties mājdzīvnieka vietā caurumu zemē tad kā pirmo tarantulu neiesaku alotāju, jo tie ierokās un var nenākt ārā ļoti ilgu laiku. Iegādājoties savu pirmo tarantulu ļoti svarīgs ir tā vecums (izmērs), ņemiet vērā, ka jo vecāks tarantuls, jo dārgāks. 

Pārsvarā tie tiek iedalīti četros izmēros: zirneklēns, mazulis, pusaudzis un pieaudzis. Kā pirmo tarantulu iesaku iegādāties mazuli/pusaudzi, jo - tie ir izturīgāki, vieglāk noteikt dzimumu, to barība ir vieglāk pieejama un to krāsa, apmatojums, uzvedība vairāk līdzinās pieaugušam sugas zirneklim. 

Kā zirneklēni tarantuli izskatās fantastiski maziņi, skudras izmēra, bez sugas raksturīgajām krāsām, pliki - bez apmatojuma, reizēm nespēju noticēt kā no skudras var izaugt zirneklis, kurš lielāks par liela izmēra plaukstu, dažas sugas pat par šķīvi, taču kopumā par lielāko daļu zirneklēnu ir salīdzinoši viegli rūpēties.

PUTNU ZIRNEKĻA BAROŠANA

Lielākā daļa tarantulu barības ir dzīvi kukaiņi, taču ir eksemplāri, kuri izaug pietiekami lieli, lai mielotos ar maziem reptiļiem vai pat maziem zīdītājiem, kā peles. Daži tarantuli gaida savu upuri tieši pie paslēpņa, lai notvertu tos un ievilktu savā alā, citi vēro savu medījumu, lēnām piezogās tam klāt un negaidīti uzbrūk zibens ātrumā. 

Tarantuli neēd savu barību, tie drīzāk to uzsūc. Tiem no sākuma barība ir jāsagatavo uzņemšanai ielaižot savā upurī indi no saviem ilkņiem. Pēctam, kad inde ir sašķidrinājusi upuri, tikai tad tarantuls sāks lēnām iesūkt barību. Tarantula vēders ir kā gara truba, kas iet cauri visam ķermenim. Kad barība ir uzņemtu tarantula barības sistēma sašķeļ to un tad tā tiek uzņemta tarantula ķermenī.

Tarantulus tāpat kā cilvēkus ir labi barot ar daudzveidīgu pārtiku: kukaiņi, prusaki, tārpi, ķirzakas un pat peles lielākiem tarantuliem. Izsalcis tarantuls būs gatavs uzbrukt sava izmēra medījumam tikai atcerieties, ka lielāku barību par tarantula ķermeni (kājas neiskaitot) pasniegt nevajadzētu. Ēdiens, kas netiek apēsts 24 stundu laikā ir jāziņem, jo reizēm pats mednieks var kļūt par medījumu, bet barības atliekas var sākt pūt. Savus zirnekļus parasti baroju reizi nedēļā, mazuļiem un lielākiem dodu līdz trīs prusakiem ēdienreizē, zirneklēnus parasti baroju ar tikai vienu vai diviem nesen dzimušiem prusakiem reizi nedēļā. 

Nav par ko uztraukties ja tarantuls atsakās ēst, tas var neēst vairākus mēnešus, pat gadus bez nekādām problēmām vai gatavoties ādas maiņai.

Barošana ar pinceti

Barosana ar pinceti

TARANTULA BARĪBA

Savus tarantulus baroju ar prusakiem. Prusaki ir bagātīgāks uzturvielu avots nekā citi insekti, tos var audzēt pats, līdz ar to var kontorlēt to uzturu, tādā veidā izvairoties no parazītiem un infekcijām, kas var nonākt tarantula organismā un, protams, ar prusaku barības un vitamīnu palīdzību sniegt nepieciešamās uzturvielas arī tarantulam.

Visizplatītākās prusaku sugas tieši barošanas vajadzībām: 

1. Madagaskaras šņācējprusaki 

2. Dubias (Blaptica dubia)

3. Marmora prusaki (Nauphoeta cinerea)

4. Turkmenistānas sarkanie skrējēji  (Blatta lateralis)

Prusaki barībai

Prusaki barībai

DZERAMĀ ŪDENS NEPIECIEŠAMĪBA

Tāpat kā citiem mājdzīvniekiem arī tarantuliem nepieciešams vienmēr pieejams trauciņš ar tīru ūdeni. Ūdens dzeršanu no trauciņā var novērot reti, taču tas nenozīmē, ka viņi to neizmanto. Pieaugušiem zirnekļiem var izmantot jebkādu lēzenu trauciņu, pusaudžiem un mazuļiem var izmantot plastmasas pudeles vāciņu. Ūdens trauks terārijā palīdz arī uzturēt mitruma līmeni, kas arī ir svarīgs. Lai tarantuls padzertos traukam jābūt pietiekami platam, lai tas varētu iemērkt galvkrūtis (skatīt anatomiju). Ūdens traukā var ievietot akmeni, lai tajā nenoslīktu barībai paredzētie insekti, akmens kalpos kā tiltiņš izkļūšanai no trauka. Visi tarantuli var uzņemt ūdeni arī no substrāta, itsevišķi tas attiecas uz zirneklēniem, kuriem trauciņš nav nepieciešams. Kāpelējošajiem tarantuliem un zirneklēniem, parasti, ar izsmidzinātāju apšpricēju terārija sienas un plastmasas augus.

Plastmasas vāciņš ūdenim

Plastmasas vāciņš ūdenim

APGAISMOJUMS

Tarantuliem speciāls apgaismojums nav nepieciešams, tas var būt kaitīgs, jo tarantuli ir nakts dzīvnieki, pietiek ar saules gaismu, taču ne tiešiem saules stariem, kas var veicināt izšūšanu. Istabas gaisma tiem netraucēs, tuvākai apskatei izmantoju lukturīti. Lai tarantulam nerastos lieks stress vienmēr jāatcerās par paslēpņa ievietošanu terārijā.


VENTILĀCIJA

Ļoti svarīgs aspekts ir pareiza ventilācija, ja tā būs par maz mitruma līmenis terārijā būs ļoti augsts var sākt veidoties pelējums un kondensāts uz terārija sienām. Ja ventilācija būs par lielu mitruma līmenis terārijā var būt nepietiekams. Lai terārijā saglabātu optimālu ventilāciju tā ir jāveido krusteniski, jeb jābūt caurumiem terārija augšā un vienā no sienām, tādā veidā nodrošinot gaisa cirkulāciju.

SUBSTRĀTS (PAKAIŠI)

Visiem terārijiem izmantoju kokosrieksta šķiedras substrātu, cietībai proporcionāli pusi var piejaukt klāt istabas augu augsni. Pirms pievieno istabas augu augsni pārliecinies, ka tā ir bez ķīmiskām vielām, kas domātas parazītu iznīcināšanai. (Kokosrieksta substrāta klucīti pirms lietošanas ir jāsajauc ar 3l ūdeni un izveidosies 9l pakaiši) Kāpelējošajiem tarantuliem vajag salīdzinoši maz substrāta ap 4cm. Sauszemes tarantuliem, atkarībā no izmēra, lieku tik daudz substrāta, lai tie varētu ierakties zem sava paslēpņa. Alotājiem vajag pietiekami daudz substrāta, lai tie varētu pilnībā ierakties zemē, parasti izmantoju divreiz vairāk substrāta nekā to ķermeņa garums.

Kokosrieksta šķiedras pakaiši

Kokosrieksta šķiedras pakaiši

PASLĒPŅI

Sauszemes tarantulam der puķupods, miza, truba vai kāds cits priekšmets zem, kura tas var palīst, kad sabīstās. 

Kāpelējošajām sugām terārijā nepieciešams ievietot vertikālu koku, zaru, korķa koka mizu un tas pats uzpīs savu paslēpni.

Alotājiem ir vajadzīgs pietiekami daudz substrāta, lai ieraktos. Iekārtojot terāriju pašrocīgi jāizveido sākuma caurums (ala). Lai Alotāju varētu labāk apskatīt, ieteicams sākuma caurumu alai izveidot pie terārija sienas.

Korķa koka paslēpnis

Korķa koka paslēpnis

MITRUMS UN SILTUMS

Tarantuli var dzīvot istabas temperatūrā, nav ieteicams tiem likt apsildāmos paklājus, jo ar tiem zirneklis var apdedzināt ķermeni un nomirt. Mitruma līmeni var uzturēt pastāvīgi aplaistot terāriju. Nepieciešamais mitruma līmenis katrai sugai atšķirās, jo tie dzīvo dažādos klimatos, taču vēlamais minimums būtu 50% starp 70%. Parasti mitruma līmeni pārbaudu, kad dodu tiem ēst, apskatos vai substrāts vēl ir mitrs un vai neveidojās kondensāts uz terārija sienām. Ja substrāts ir sauss, aplaistu pusi no tā, otru pusi atstājot sausu. 

Vienmēr jābūt pieejamam ūdens traukam ar tīru ūdeni. Ļaut, lai substrāts pilnībā izšūst ir tikai ieteicami, jo tādā veidā var izvairīties arī no nevēlamiem parazītiem. Kāpelējošo zirnekļu terārija mitrumu ir iespējams uzturēt to apsmidzinot.


TĪRĪBA

Tarantuli ir ļoti tīrīgi mājdzīvnieki. Tie ļoti bieži kopj paši sevi, it sevišķi pēc ēdienreizēm, kad var novērot kā tie tīra savus ilkņus un muti. Par savu tualeti un barības mirstīgo atlieku izgāstuvi tie parasti terārijā izvēlās kādu konkrētu zonu, ja šī zona laicīgi netiek satīrīta tad tarantuls automātiski izvēlēsies citu zonu. 

Kāpelējošie zirnekļi par tualeti nepārvērtīs savu ligzdu, bet gan terārija stiklus un zemi. Ar alotājiem ir pavisam savādāk, ja terārijs ir pietiekami liels priekš tarantula tad vajadzētu izvairīties no liekiem uzkopšanas darbiem, kas saistīti ar tā alas iznīcināšanu, jo pastāv ispēja, ka viņš vairāk to neatjaunos - vieglākais veids, satīrīt tikai tik cik ir jāsatīŗa substrāta virspusē. Alotājiem substrātu var nemainīt pat vairākus gadus.

Atceries - organiskā stikla jeb plastikāt stikla terāriji viegli skrāpējās un jātīra ļoti saudzīgi. To var saskrāpēt pat ar sausu salveti. Tāpēc iesakāmi ir stikla terāriji, taču to cena ir krietni augstāka.


KAITĒKĻI UN PARAZĪTI

Dažāda veida insekti kā piemēram - sienāži, ir vislielākie parazītu pārnēsātāji un tie var inficēt tarantulu ar parazītiem, kad ar tiem tiek barots. Šis ir viens no iemesliem, lai barību tarantuliem audzētu pats, vai iegādātos to no audzētuvēm. 

Ja ir sākusies parazītu epidēmija ir jāizņem tarantuls. Jātīra terāriju, substrātu un pārējos terārija priekšmetus ar verdošu ūdeni. Labākais veids kā cīnīties ar parazītiem ir ļaut, lai terārijs izšūst, jo tiem ir vajadzīgs mitrums.

Viens veids, kā var iznīcināt lielu daļu nevēlamo parazītu ir mazā plastmasas trauciņā ar vāku izurbt pāris mazus, mazus caurumiņus un ievietot tajā beigtu insektu. Šo trauciņu ar insektu ievietot terārijā un pēc pāris dienām trauciņš būs nosēts ar parazītiem, tos pievelk beigti insekti. Tas pats darbojas ar ūdeni, arī mitrums tos pievelk.

Pastāv arī dabīgie parazītu un baktēriju iznīcinātāji, kā piemēram "Armadillidium vulgare".

APRĪKOJUMS

Pārsvarā pielietoju: 

25cm pincete - Tarantulu barošanai, kuri ir lielāki par zirneklēniem,

13cm pincete ar asu galu - zirneklēnu barošanai,

Plastmasas glāze - lai noķertu ja nu kāds izdomā bēgt,

Lukturīris vai spilgta lampa

Mīksta otiņa / plastmasas salmiņš

Lai pārliktu vai noķertu tarantulu vēlams izmantot plastmasas glāzi, kurā tarantulu var iemānīt ar otiņu pieskaroties pakaļkājām, glāzei uzlieciet virsū kartona gabaliņu. Tarantulu izmānīt arā no glāzes ir vieglāk ja glāzē jau iepriekš ir sagatavoti caurumiņi otas diemetrā un atkal pieskaroties tarantula kājām ar otu caur caurumiņiem, tas dosies jums iecerētajā virzienā.

Barošanas pincetes

Barošanas pincetes

MARĶĒŠANA

Pieaugot tarantulu kolekcijai paliek grūti sekot līdzi to attīstībai, barošanas reizēm un citām aktivitātēm. Tāpēc iesaku marķēt terārijus piešķirot katram individuālu numuru, numurs pierakstot un atzīmējot, kas ir zem kura numura un kas, kad ir darīts. Šis ir vieglākais veids, lai sekotu līdzi barošanas reizēm, pirms un pēc ādas mešanas cikliem un visam pārējam, kas saistīts ar tarantula attīstību.

PUTNU ZIRNEKĻU NIEZOŠIE MATIŅI

Lielākajai daļai jaunās pasales tarantulu uz dibena/vēdera ir smalki, niezoši matiņi, kurus viņi met aizstāvoties, kad ir iztraucēti. Šie matiņi ir tik smalki, ka ar aci tos redzēt gaisā īsti nevar, līdzīgi kā putekļi no stikla vates. Šie matiņi var izraisīt niezi, iekļūt acīs un degunā. Niezes intensitāte un ilgums katrai sugai atšķirās, šis ir viens no iemesliem kāpēc neņemu tos uz rokām, kā arī, lai nebojātu acis un apskatītu tarantulu tuvplānā labāk to darīt caur terāriju. 

TARANTULU ŅEMŠANA UZ ROKĀM NAV VĒLAMA UN IR UZ  KATRA PAŠA ATBILDĪBU.

Niezošie matiņi

Niezošie matiņi

TARANTULA ŅEMŠANA ROKĀS

Tarantulu uz rokām ņemt neiesaku. Ņemot tarantulu uz rokām jūs riskējiet ar tā veselību, tas var nokrist un nomirt. Tarantuli ir apskates mājdzīvnieki līdzīgi kā akvārija zivis. Ņemot vērā cilvēka ziņkārīgo dabu un vēlmi pieskārties šim spalvainajam brīnumam, tad labākais veids kā to izdarīt būtu izvēlēties pēc iespējas mierīgāku sugu un nevis paņemt to rokās, bet ļaut lai tas pats uzrāpo jums uz rokas maigi pieskaroties tā pakaļkājām vai vēderam ar otu, tādējādi paskubinot noteiktajā virzienā. Vēlams to darīt uz zemes, lai kritiena rezultātā tarantulam nekas nenotiktu. Tarantulu vēdērs ir ļoti trausls, ja tajā rodas bojājums, kā piemēram no kritiena, tas īsā laika posmā noasiņos un nomirs. 

Ne vienmēr tarantulu izdosies paņemt uz rokām. Tiem ir raksturs. Ja tarantuls izrāda jebkāda veida agresiju, kā piemēram paceļās uz priekšējām kājām un rāda jums ilkņus, labāk likt tam mieru un pamēģināt citā reizē. 

TARANTULU ŅEMŠANA UZ ROKĀM NAV VĒLAMA UN IR UZ  KATRA PAŠA ATBILDĪBU.


TARANTULA KODIENS

Apskatot pieejamo informāciju par tarantula kodiena letālām sekām cilvēkam līdz šim nēesmu neko atradis. Tarantuli nav asinskāri radījumi, kuri par katru cenu jūs mēģinās apēst vai savainot. Tie ir individuālas personības, kas dzīvo savu teritoriālo dzīvi un ja tarantuls jums mēģina uzbrukt visticamākais jūs atrodaties viņa teritorija nevis otrādāk. 

Liela daļa izrādīs agresiju un izvairīsies no nevēlamas cīņas, citi sargās savu teritoriju. Tarantulam nav nebeidzama inde, tāpēc medījumam, ko tas nespēj nogalināt, bieži vien atstāj vien divus punktiņus jeb izdara sauso kodienu - indi neinjicējot.


TARANTULA MĒRĪŠANA

Populārākais veids kā pašreiz mēra tarantulus ir no pirmās kājas līdz ceturtajai pa diagonāli (LS jeb Leg Span) un ķermeņa izmērs (BS jeb Body Size).

Sugu plakāts ieskatam (mygale.de)